Семь распознаваний

Автор Ассаджи, 17:30 16 января 2007

« назад - далее »

Ассаджи

В Махапариниббана сутте говорится:

"Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi, ta.m su.nātha, sādhuka.m manasikarotha, bhāsissāmī"ti. "Eva.m, bhante"ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosu.m. Bhagavā etadavoca -

Другим семи условиям благоденствия я поучу вас, о монахи. Послушайте меня внимательно, вникните в слова мои.

"Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū aniccasañña.m bhāvessanti ...pe... anattasañña.m bhāvessanti... asubhasañña.m bhāvessanti... ādīnavasañña.m bhāvessanti... pahānasañña.m bhāvessanti... virāgasañña.m bhāvessanti... nirodhasañña.m bhāvessanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūna.m pā.tika'nkhā, no parihāni.


Пока монахи взращивают такие семь избирательных распознаваний: распознавание непостоянства, безличности, непривлекательности тела, недостатков, отречения, бесстрастия и прекращения.

"Yāvakīvañca bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu .thassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūna.m pā.tika'nkhā, no parihāni.

Пока эти семь условий будут свято храниться среди монахов, пока они верно будут блюсти эти семь условий – до тех пор монахи могут ждать не упадка, но преуспевания.

http://dhamma.ru/canon/dn16.htm#_Toc42753324

Ассаджи

#1
На этапе развития мудрости идет работа с взаимообусловленным возникновением. Выбирается один из шести каналов восприятия, и один из соответствующих элементов взаимообусловленного возникновения (ayatana, viññaa.na, phassa, vedanaa, saññaa, sañсetanaa, ta.nhaa, vitakka, vicaara).

Выберем, например, чувство (vedanaa), возникающее при контакте (phassa) глаза.

Практикуется последовательность созерцаний:
aniccanupassana, dukkhaanupassana, anattaanupassana, khayaanupassana, viraagaanupassana, nirodhaanupassana, pa.tinissaggaanupassana

(формулировки этой последовательности немного отличаются в разных суттах, см. например, Анапанасати сутту:

Цитата:
IV. Отслеживание умственных качеств
(13) Он тренируется вдыхать, отслеживая непостоянство,
он тренируется выдыхать, отслеживая непостоянство.
(14) Он тренируется вдыхать, отслеживая затухание,
он тренируется выдыхать, отслеживая затухание.
(15) Он тренируется вдыхать, отслеживая прекращение,
он тренируется выдыхать, отслеживая прекращение.
(16) Он тренируется вдыхать, отслеживая отрешение,
он тренируется выдыхать, отслеживая отрешение.

http://dhamma.ru/canon/mn118.htm

но общая логика последовательности сохраняется).

Для практики каждого из видов созерцания практикующий делает соответствующий аспект опорой сосредоточения.

Вначале развивается избирательное распознавание непостоянства (аничча-сання) путем отслеживания возникновения и прекращения.

(См. http://board.buddhist.ru/showthread.php?t=1373 )

В развернутом варианте это проводится по отношению к 65 элементам, как описано в "Группе сутт о тех, кто достоин подаяния"
http://board.buddhist.ru/showthread.php?t=1460

Таким образом устраняется искажение распознавания, когда непостоянное считается постоянным.

На основе этого развивается избирательное распознавание мучительности (дуккха-сання) по отношению к 65 элементам, что устраняет искажение распознавания, при котором мучительное считается приносящим счастье.

На основе этого развивается избирательное распознавание безличности (анатта-сання). Таким образом устраняется искажение распознавания, при котором безличное считается личностным. Из процесса восприятия устраняется отождествление.

Бахия сутта: http://www.accesstoinsight.org/tipitaka/kn/ud/ud.1.10.than.html

http://dhamma.ru/canon/mn146.htm
http://dhamma.ru/canon/mn147.htm

Возьмем, например, "созерцание непостоянства" (aniccanupassana). Здесь практикующий обращает внимание на возникновение и исчезновение. В случае с чувством по каналу зрительного восприятия, это чувство возникает при возникновении контакта глаза, и исчезает при исчезновении этого контакта. Вот практикующий и отслеживает это возникновение и исчезновение. Он естественным образом замечает, что нечто хронически возникающее и исчезающее обладает долей мучительности. Направив внимание не этот аспект, он может перейти к "созерцанию мучительности" (dukkhaanupassana). Он замечает, что нечто, хронически обладающее долей мучительности, не является им, он не является этим, он разотождествляется с этим процессом, переносит внимание на этот аспект, и переходит к "созерцанию безличности" (anattaanupassana).

Разотождествившись, он переходит к последующим видам созерцания, и направляет внимание не угасание и прекращение процессов. В итоге навязчивый ход процессов бытия в сансаре прекращается. Так я слышал.


Anguttara Nikaya 7.95-622

Āhuneyyavaggo

Persons worthy of offerings

Translated by E. M. Hare

"Monks, there are these seven persons, worthy of offerings, worthy of gifts, worthy of oblations, the world's peerless field for merit. What seven?

Monks, herein a monk abides seeing the impermanence of the eye, conscious of it, aware of it, at all times, continually, without a break, working it mentally, fathoming it by wisdom; and destroying the cankers, he enters and abides in the cankerless mind-emancipation ... ; this, monks, is the first person worthy of offerings, worthy of gifts, worthy of oblations, the world's peerless field for merit.

Again, consider one who likewise abides seeing the impermanence of the eye, conscious of it, aware of it, at all times, continually, without a break, working it mentally, fathoming it by wisdom; and for him the cankers' ending and life's ending are at the same time, not one before and one after; this, monks, is the second person worthy of offerings, worthy of gifts, worthy of oblations, the world's peerless field for merit.

Again, consider one so abiding, seeing the impermanence of the eye, conscious of it, aware of it, at all times, continually, without a break, working it mentally, fathoming it by wisdom, who, destroying the five lower fetters, after an interval becomes completely cool [Non-returner -- antarāparinibbāyin]; this, monks, is the third person worthy of offerings, worthy of gifts, worthy of oblations, the world's peerless field for merit.

Again, consider one so abiding, seeing the impermanence of the eye, conscious of it, aware of it, at all times, continually, without a break, working it mentally, fathoming it by wisdom, who, destroying the five lower fetters, after lessening his period, becomes completely cool [Non-returner -- upahaccaparinibbāyin]; this, monks, is the fourth person worthy of offerings, worthy of gifts, worthy of oblations, the world's peerless field for merit.

Again, consider one so abiding, seeing the impermanence of the eye, conscious of it, aware of it, at all times, continually, without a break, working it mentally, fathoming it by wisdom, who, destroying the five lower fetters, without (karmic) residue becomes completely cool [Non-returner -- asankhāraparinibbāyin]; this, monks, is the fifth person worthy of offerings, worthy of gifts, worthy of oblations, the world's peerless field for merit.

Again, consider one so abiding, seeing the impermanence of the eye, conscious of it, aware of it, at all times, continually, without a break, working it mentally, fathoming it by wisdom, who, destroying the five lower fetters, with some residue becomes completely cool [Non-returner -- sasankhāraparinibbāyin]; this, monks, is the sixth person worthy of offerings, worthy of gifts, worthy of oblations, the world's peerless field for merit.

Again, consider one so abiding, seeing the impermanence of the eye, conscious of it, aware of it, at all times, continually, without a break, working it mentally, fathoming it by wisdom, who, destroying the five lower fetters, becomes part of the upward stream, bound for the highest (Akanitฺtฺha); this, monks, is the seventh person worthy of offerings, worthy of gifts, worthy of oblations, the world's peerless field for merit.

Verily, monks, these seven persons are worthy of offerings, worthy of gifts, worthy of oblations, the world's peerless field for merit."

(Other worthy persons)

"Monks, there are these (other) persons, worthy of offerings, worthy of gifts, worthy of oblations, the world's peerless field for merit.

Herein a monk abides seeing the impermanence ... ill ... no self ... destruction ... decay ... dispassion ... ending ... renunciation (each in seven degrees of perfection) in respect of:

a)
The eye _ shapes _ visual consciousness _ visual contact
The ear _ sounds _ auditory consciousness _ auditory contact
The nose _ odours _ olfactory consciousness _ olfactory contact
The tongue _ tastes _ gustatory consciousness _ gustatory contact
The touch _ tangibles _ tactile consciousness _ tactile contact
The mind _ mental states _ representative cognition _ mental contact

b)
He abides, seeing impermanence ... ill ... no self ... destruction ... decay ... dispassion ... ending ... renunciation (each in seven degrees of perfection) in respect of:

{ Feelings; Perceptions; Intentions; Cravings; Reflections; Deliberations }

sprung from

{ Visual contact; Auditory contact; Olfactory contact; Gustatory contact; Tactile contact; Mental contact. }

He abides, seeing impermanence ... ill ... no self ... destruction ... decay ... dispassion ... ending ... renunciation (each in seven degrees of perfection) in respect of:

The body aggregate;
The feelings aggregate;
The perceptions aggregate;
The syntheses aggregate;
The consciousness aggregate.

(The Burmese MS. M. adds an Uddāna and observes that this chapter consists of 528 suttas. There appear, however, to be 8 x 6 x 10 suttas in respect of the six senses and their derivatives, and 8 x 5 suttas in respect of the five aggregates, therefore 520 in all. So 3,640 different persons, worthy of offerings, are stated. These recur in many places in the Pitฺakas. See Stcherbatsky's "The Central Conception of Buddhism".)

См. также треды
http://board.buddhist.ru/showthread.php?t=1460
http://board.buddhist.ru/showthread.php?t=1373
http://www.dhammawheel.com/viewtopic.php?f=23&t=2834

Ассаджи

#2
На эту тему есть книга:

Matara Sri Nanarama Mahathera

Seven Contemplations of Insight
A Treatise on Insight Meditation

http://www.wisdom-books.com/ProductDetail.asp?PID=1912

У досточтимого Ньянарамы училась досточтимая Ая Кхема, основательница "Будда-Хаус" в Германии. Её ученики выпустили перевод:

http://www.amazon.de/exec/obidos/ASIN/3928396072/ph15de-21

В Висуддхимагге перечисляется "18 видов созерцаний (анупассана)", первые семь из которых соответствуют семи "распознаваниям". Они описаны в книге:

Seven Stages of Purification & Insight Knowledges — Ven. Matara Sri Nanarama.
http://www.buddhanet.net/pdf_file/bm7insight.pdf

A guide to the progressive stages of Buddhist meditation. The seven stages of purification provide the framework for the practising disciple's gradual progress from the cultivation of virtue up to the attainment of the final goal. Integral to the higher stages of purification are the nine types of insight-knowledge, by which the disciple breaks through the delusions covering his mental vision and penetrates through to the real nature of phenomena.

Ассаджи

#3
Соответствующая последовательность созерцаний включена в методику досточтимого Махаси Саядо:

http://www.buddhanet.net/m_part3.htm
http://www.buddhanet.net/brahmaviharas/bvihara4.htm

Есть и другие работы по такой практике:

http://measurelessmind.ca/panna.html

Ассаджи

#4
По комментарию, при практике вирага-сання практикующий делает опорой сосредоточения пять видов угасания (пороков), - через приостановку, через развитие противостоящих качеств, через искоренение,  через успокоение, и через выход, - и развивает возникающее при этом избирательное распознавание.

При практике ниродха-сання, практикующий делает опорой сосредоточения прекращение конструирования (то есть по сути Ниббану), и развивает возникающее при этом избирательное распознавание.

Aniccasaññaṃ bhāvetīti pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ udayabbayaññathattapariggāhikaṃ pañcasu khandhesu aniccanti uppajjanakasaññaṃ bhāveti. Anicce dukkhasaññaṃ bhāvetīti anicce khandhapañcake paṭipīḷanasaṅkhātadukkhalakkhaṇapariggāhikaṃ dukkhanti uppajjanakasaññaṃ bhāveti. Dukkhe anattasaññaṃ bhāvetīti paṭipīḷanaṭṭhena dukkhe khandhapañcake avasavattanākārasaṅkhātaanattalakkhaṇapariggāhikaṃ anattāti uppajjanakasaññaṃ bhāveti. Pahānasaññaṃ bhāvetīti pañcavidhaṃ pahānaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakasaññaṃ bhāveti. Virāgasaññaṃ bhāvetīti pañcavidhameva virāgaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakasaññaṃ bhāveti. Nirodhasaññaṃ bhāvetīti saṅkhāranirodhaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakasaññaṃ bhāveti. Nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakasaññantipi vadanti.

Эканипата (Ангуттара Никая) Аттхакатха 2.77

Sammādiṭṭhiyā katame pañca virāgā? Vikkhambhanavirāgo, tadaṅgavirāgo, samucchedavirāgo, paṭippassaddhivirāgo, nissaraṇavirāgo. Vikkhambhanavirāgo ca nīvaraṇānaṃ paṭhamajjhānaṃ bhāvayato, tadaṅgavirāgo ca diṭṭhigatānaṃ nibbedhabhāgiyaṃ samādhiṃ bhāvayato, samucchedavirāgo ca lokuttaraṃ khayagāmimaggaṃ bhāvayato, paṭippassaddhivirāgo ca phalakkhaṇe, nissaraṇavirāgo ca nirodho nibbānaṃ. Sammādiṭṭhiyā ime pañca virāgā. Imesu pañcasu virāgesu chandajāto hoti saddhādhimutto, cittañcassa svādhiṭṭhitaṃ.

Патисамбхидамагга 2.220

Ассаджи

Пара отрывков из Патисамбхидамагги:

214. Katamo saññāvimokkho? Siyā eko saññāvimokkho dasa saññāvimokkhā honti, dasa saññāvimokkhā eko saññāvimokkho hoti, vatthuvasena pariyāyena. Kathañca siyā? Aniccānupassanāñāṃ niccato saññāya muccatīti – saññāvimokkho. Dukkhānupassanāñāṃ sukhato saññāya muccatīti – saññāvimokkho. Anattānupassanāñāṇaṃ attato saññāya muccatīti – saññāvimokkho. Nibbidānupassanāñāṇaṃ nandiyā saññāya muccatīti – saññāvimokkho. Virāgānupassanāñāṇaṃ rāgato saññāya muccatīti – saññāvimokkho. Nirodhānupassanāñāṇaṃ samudayato saññāya muccatīti – saññāvimokkho. Paṭinissaggānupassanāñāṇaṃ ādānato saññāya muccatīti – saññāvimokkho. Animittānupassanāñāṇaṃ nimittato saññāya muccatīti – saññāvimokkho. Appaṇihitānupassanāñāṇaṃ paṇidhiyā saññāya muccatīti – saññāvimokkho. Suññatānupassanāñāṇaṃ abhinivesato saññāya muccatīti – saññāvimokkho. Evaṃ siyā eko saññāvimokkho dasa saññāvimokkhā honti, dasa saññāvimokkhā eko saññāvimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena.

Rūpe aniccānupassanāñāṇaṃ niccato saññāya muccatīti – saññāvimokkho...pe... rūpe suññatānupassanāñāṇaṃ abhinivesato saññāya muccatīti – saññāvimokkho. Evaṃ siyā eko saññāvimokkho dasa saññāvimokkhā honti, dasa saññāvimokkhā eko saññāvimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena.

Vedanāya...pe... saññāya... saṅkhāresu... viññāṇe... cakkhusmiṃ...pe... jarāmaraṇe aniccānupassanāñāṇaṃ niccato saññāya muccatīti – saññāvimokkho...pe... jarāmaraṇe suññatānupassanāñāṇaṃ abhinivesato saññāya muccatīti – saññāvimokkho. Evaṃ siyā, eko saññāvimokkho dasa saññāvimokkhā honti, dasa saññāvimokkhā eko saññāvimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena – ayaṃ saññāvimokkho.


218. Katamo anupādā cittassa vimokkho? Siyā eko anupādācittassa vimokkho dasa anupādācittassa vimokkhā honti, dasa anupādācittassa vimokkhā eko anupādācittassa vimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena siyāti. Kathañca siyā? Aniccānupassanāñāṇaṃ niccato upādānā muccatīti – anupādācittassa vimokkho. Dukkhānupassanāñāṇaṃ sukhato upādānā muccatīti – anupādācittassa vimokkho. Anattānupassanāñāṇaṃ attato upādānā muccatīti – anupādācittassa vimokkho. Nibbidānupassanāñāṇaṃ nandiyā upādānā muccatīti – anupādācittassa vimokkho. Virāgānupassanāñāṇaṃ rāgato upādānā muccatīti – anupādācittassa vimokkho. Nirodhānupassanāñāṇaṃ samudayato upādānā muccatīti – anupādācittassa vimokkho. Paṭinissaggānupassanāñāṇaṃ ādānato upādānā muccatīti – anupādācittassa vimokkho. Animittānupassanāñāṇaṃ nimittato upādānā muccatīti – anupādācittassa vimokkho. Appaṇihitānupassanāñāṇaṃ paṇidhiyā upādānā muccatīti – anupādācittassa vimokkho. Suññatānupassanāñāṇaṃ abhinivesato upādānā muccatīti – anupādācittassa vimokkho. Evaṃ siyā eko anupādācittassa vimokkho dasa anupādācittassa vimokkhā honti, dasa anupādācittassa vimokkhā eko anupādācittassa vimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena.

Rūpe aniccānupassanāñāṇaṃ niccato upādānā muccatīti – anupādācittassa vimokkho...pe... rūpe suññatānupassanāñāṇaṃ abhinivesato upādānā muccatīti – anupādācittassa vimokkho. Evaṃ siyā eko anupādācittassa vimokkho dasa anupādācittassa vimokkhā honti, dasa anupādācittassa vimokkhā eko anupādācittassa vimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena.

Vedanāya...pe... saññāya... saṅkhāresu... viññāṇe... cakkhusmiṃ...pe... jarāmaraṇe aniccānupassanāñāṇaṃ niccato upādānā muccatīti – anupādācittassa vimokkho...pe... jarāmaraṇe suññatānupassanāñāṇaṃ abhinivesato upādānā muccatīti – anupādācittassa vimokkho. Evaṃ siyā eko anupādācittassa vimokkho dasa anupādācittassa vimokkhā honti, dasa anupādācittassa vimokkhā eko anupādācittassa vimokkho hoti vatthuvasena pariyāyena.

Aniccānupassanāñāṇaṃ katihupādānehi muccati? Dukkhānupassanāñāṇaṃ katihupādānehi muccati? Anattānupassanāñāṇaṃ katihupādānehi muccati? Nibbidānupassanāñāṇaṃ...pe... virāgānupassanāñāṇaṃ... nirodhānupassanāñāṇaṃ... paṭinissaggānupassanāñāṇaṃ... animittānupassanāñāṇaṃ... appaṇihitānupassanāñāṇaṃ... suññatānupassanāñāṇaṃ katihupādānehi muccatīti?

Aniccānupassanāñāṇaṃ tīhupādānehi muccati. Dukkhānupassanāñāṇaṃ ekupādānā muccati. Anattānupassanāñāṇaṃ tīhupādānehi muccati. Nibbidānupassanāñāṇaṃ ekupādānā muccati. Virāgānupassanāñāṇaṃ ekupādānā muccati. Nirodhānupassanāñāṇaṃ catūhupādānehi muccati. Paṭinissaggānupassanāñāṇaṃ catūhupādānehi muccati. Animittānupassanāñāṇaṃ tīhupādānehi muccati. Appaṇihitānupassanāñāṇaṃ ekupādānā muccati. Suññatānupassanāñāṇaṃ tīhupādānehi muccati.

Aniccānupassanāñāṇaṃ katamehi tīhupādānehi muccati? Diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā – aniccānupassanāñāṇaṃ imehi tīhupādānehi muccati. Dukkhānupassanāñāṇaṃ katamā ekupādānā [ekūpādānā (sī. aṭṭha.)] muccati? Kāmupādānā – dukkhānupassanāñāṇaṃ idaṃ ekupādānā muccati. [imā ekupādānā (syā.)] Anattānupassanāñāṇaṃ katamehi tīhupādānehi muccati? Diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā – anattānupassanāñāṇaṃ imehi tīhupādānehi muccati. Nibbidānupassanāñāṇaṃ katamā ekupādānā muccati? Kāmupādānā – nibbidānupassanāñāṇaṃ idaṃ ekupādānā muccati. Virāgānupassanāñāṇaṃ katamā ekupādānā muccati? Kāmupādānā – virāgānupassanāñāṇaṃ idaṃ ekupādānā muccati. Nirodhānupassanāñāṇaṃ katamehi catūhupādānehi muccati? Kāmupādānā, diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā – nirodhānupassanāñāṇaṃ imehi catūhupādānehi muccati. Paṭinissaggānupassanāñāṇaṃ katamehi catūhupādānehi muccati? Kāmupādānā, diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā – paṭinissaggānupassanāñāṇaṃ imehi catūhupādānehi muccati. Animittānupassanāñāṇaṃ katamehi tīhupādānehi muccati? Diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā – animittānupassanāñāṇaṃ imehi tīhupādānehi muccati. Appaṇihitānupassanāñāṇaṃ katamā ekupādānā muccati? Kāmupādānā – appaṇihitānupassanāñāṇaṃ idaṃ ekupādānā muccati. Suññatānupassanāñāṇaṃ katamehi tīhupādānehi muccati? Diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā – suññatānupassanāñāṇaṃ imehi tīhupādānehi muccati.

Yañca aniccānupassanāñāṇaṃ, yañca anattānupassanāñāṇaṃ, yañca animittānupassanāñāṇaṃ, yañca suññatānupassanāñāṇaṃ – imāni cattāri ñāṇāni tīhupādānehi muccanti – diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā. Yañca dukkhānupassanāñāṇaṃ, yaṃ ca nibbidānupassanāñāṇaṃ, yañca virāgānupassanāñāṇaṃ, yañca appaṇihitānupassanāñāṇaṃ – imāni cattāri ñāṇāni ekupādānā muccanti – kāmupādānā. Yañca nirodhānupassanāñāṇaṃ, yañca paṭinissaggānupassanāñāṇaṃ – imāni dve ñāṇāni catūhupādānehi muccanti – kāmupādānā, diṭṭhupādānā, sīlabbatupādānā, attavādupādānā – ayaṃ anupādācittassa vimokkho.



Ассаджи

Последовательность такой практики подробно описана в Чхачхакка сутте

http://dhamma.ru/canon/mn148.htm

в варианте:

- аничча (изменчивость);
- анатта (безличность);
- пахана (оставление);
- ниббида (пресыщение);
- вирага (бесстрастие).

Ассаджи

Непостоянство (аничча) тела означает не некие "молекулярные флуктуации", а его возникновение при рождении и распад при смерти.

Как объясняется в Париватта сутте, для возникновения тела необходима еда, и без еды оно погибает:

"And what is form? The four great existents and the form derived from them: this is called form. From the origination of nutriment comes the origination of form. From the cessation of nutriment comes the cessation of form."

http://www.accesstoinsight.org/tipitaka/sn/sn22/sn22.056.than.html

Тело долговечнее ума:

"It would be better for the uninstructed run-of-the-mill person to hold to the body composed of the four great elements, rather than the mind, as the self. Why is that? Because this body composed of the four great elements is seen standing for a year, two years, three, four, five, ten, twenty, thirty, forty, fifty, a hundred years or more. But what's called 'mind,' 'intellect,' or 'consciousness' by day and by night arises as one thing and ceases as another. Just as a monkey, swinging through a forest wilderness, grabs a branch. Letting go of it, it grabs another branch. Letting go of that, it grabs another one. Letting go of that, it grabs another one. In the same way, what's called 'mind,' 'intellect,' or 'consciousness' by day and by night arises as one thing and ceases as another.

— Assutavā-sutta (SN 12.61)
http://www.accesstoinsight.org/tipitaka/sn/sn12/sn12.061.than.html

Zom

ЦитироватьНепостоянство (аничча) тела означает не некие "молекулярные флуктуации", а его возникновение при рождении и распад при смерти.

Я думаю здесь правильнее сказать - аничча означает в том числе и возникновение при рождении и распад при смерти.
Но всей полноты аниччи, этот аспект, конечно же, не охватывает, иначе все гробовщики давным-давно постигли
бы суть Дхаммы -))

Ассаджи

#9
Примерные соответствия с "випассана-няна":

Anicca-saññā - Anicca-sammasana-ñāṇa

Dukkha-saññā - Dukkha-sammasana-ñāṇa

Anatta-saññā - Anatta-sammasana-ñāṇa

Khaya, vaya - Bhanga-ñāṇa

Ādīnava-saññā - Ādīnava-ñāṇa

Pahānasaññā - Muncitukamyata-ñāṇa

Nibbida-saññā - Nibbida-ñāṇa

Virāgasaññā - Sankharupekkha-ñāṇa

http://www.myanmarnet.net/nibbana/vpsnana.htm

Ассаджи

Ajahn Buddhadasa proposed a ninefold progression of insight gnosis as follows:

    * aniccata = impermanence
    * dukkhata = unsatisfactoriness
    * anattata = not-self
    * dhammatthitata = naturalness
    * dhammaniyamata = lawfulness
    * idappaccayata = conditionality, interdependence
    * sunnata = emptiness
    * tathata = suchness
    * atammayata = nonfashioning


Ajahn Amaro simplified the essentials of the above to six:

    * aniccata = impermanence
    * dukkhata = unsatisfactoriness
    * anattata = not-self
    * sunnata = emptiness
    * tathata = suchness
    * atammayata = nonfashioning

http://emptyuniverse.110mb.com/endnotes.htm

Ассаджи

#11
Тайское описание "випассана-няна":

SIXTEEN INSIGHT KNOWLEDGES
Compiled by Phrakhrughositbuddhisat
(Theerapan Vajiranano, Pali 4, Ph.D.)
Edited by Ben Heffer

http://insightsofvipassana.blogspot.com/2011/01/sixteen-insight-knowledges.html

Ассаджи

Venerable Phra Dhamma Theerarach Mahamuni

The Sixteen Stages of Insight

http://www.vipassanadhura.com/sixteen.html

Ассаджи

#13
Из поста Джефа Шаца:

There are a number of similar lists found in the suttas, which are either called recognitions (saññā) or contemplations (anupassanā). For example:

    Recognition of Impermanence (Aniccasaññā):

    AN 10.60 (PTS A v 108)
    AN 7.49 (ATI 7.46, PTS A iv 46)
    AN 7.95 (PTS A iv 145)
    SN 46.71 (PTS S v 132, CDB 1620)

    Recognition of Unsatisfactoriness in what is Impermanent (Anicca Dukkhasaññā):

    AN 7.49 (ATI 7.46, PTS A iv 46)
    AN 7.96 (PTS A iv 146)
    SN 46.72 (PTS S v 132, CDB 1620)

    Recognition of Selflessness (Anattasaññā) or Recognition of Selflessness in what is Unsatisfactory (Dukkha Anattasaññā):

    AN 10.60 (PTS A v 108)
    AN 7.49 (ATI 7.46, PTS A iv 46)
    AN 7.97 (PTS A iv 146)
    SN 46.73 (PTS S v 133, CDB 1620)

    Recognition of Decay (Khayasaññā):

    AN 7.98 (PTS A iv 146)

    Recognition of Passing Away (Vayasaññā):

    AN 7.99 (PTS A iv 146)

    Recognition of Dispassion (Virāgasaññā):

    AN 10.60 PTS A v 108
    AN 7.100 (PTS A iv 146)
    SN 46.75 (PTS S v 133, CDB 1621)

    Recognition of Cessation (Nirodhasaññā):

    AN 10.60 (PTS A v 108):
    AN 7.101 (PTS A iv 146)
    SN 46.76 (PTS S v 133, CDB 1621)

    Recognition of Release (Paṭinissaggasaññā):

    AN 7.102 (PTS A iv 146)


A standard version in a practice context is the last tetrad of MN 118 Ānāpānassati Sutta: contemplation of impermanence (aniccānupassanā), contemplation of dispassion (virāgānupassanā), contemplation of cessation (nirodhānupassanā), contemplation of release (paṭinissaggānupassanā).

These lists were then further extended in the Paṭisambhidāmagga, where we find the mega-list of 18 insight-gnoses as they came to be called in the commentarial tradition. The eighteen insight-ñāṇa-s as presented in the Paṭisambhidāmagga are:

    (1) contemplation of impermanence (aniccānupassanā), (2) contemplation of unsatisfactoriness (dukkhānupassanā), (3) contemplation of selflessness (anattānupnupassanā), (4) contemplation of disenchantment (nibbidānupassanā), (5) contemplation of dispassion (virāgānupassanā), (6) contemplation of cessation (nirodhānupassanā), (7) contemplation of release (paṭinissaggānupassanāā), (8 ) contemplation of decay (khayānupassanā), (9) contemplation of passing away (vayānupassanā), (10) contemplation of change (vipariṇāmānupassanā), (11) contemplation of signlessness (animittānupassanā), (12) contemplation of desirelessness (apaṇihitānupassanā), (13) contemplation of emptiness (suññatāupassanā), (14) clear seeing of dhamma with heightened discernment (adhipaññādhammavipassanā), (15) gnosis and vision of things as they are (yathābhūtañāṇadassana), (16) contemplation of misery/danger (ādīnavānupassanā), (17) reflexive contemplation (paṭisaṅkhānupassanā), (18) contemplation of turning away (vivaṭṭanānupassanā).


This system is the one used in the Visuddhimagga and became the standard process model for the modern Burmese Vipassanā Meditaion traditions.

http://www.dhammawheel.com/viewtopic.php?f=33&t=10176&p=155914#p155838

Ассаджи

Интересно завершение "семи распознаваний".

По Чхачхакка сутте:
aniccasañña (изменчивость), anattasañña (безличность), pahānasañña (оставление), nibbidasañña (пресыщение), virāgasañña (бесстрастие), vimutti (освобождение), ñāṇa (знание).

По Параммарана сутте:

'Etañhi, āvuso, atthasaṃhitaṃ etaṃ ādibrahmacariyakaṃ etaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Tasmā taṃ byākataṃ bhagavatā''

"Because, friend, this is beneficial, relevant to the fundamentals of the holy life, and leads to disgust [nibbidā], to dispassion [virāgā], to cessation [nirodha], to peace [upasamā], to direct knowledge[abhi~n~naa], to sambodhi, to nibbana. Therefore the Blessed one has declared it."

SN ii 223

По Магхадева сутте:

"... etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati."

"This is the good practice instituted by me now, which leads to complete disenchantment [ekantanibbāya], to dispassion [virāgāya], cessation [nirodhāya], to peace[upasamāya], to direct knowledge [abhiññāya], to enlightenment [sambodhāya], to Nibbana."

MN ii 83

По Ниббида сутте:

"... bhikkhave, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī''ti

Bhikkhus, the seven factors of awakening, when developed and cultivated, lead to utter revulsion, to cessation, to peace, to direct knowledge, to bodhi, to nibbana.

SN v 82

Ассаджи

Досточтимый Аналайо хорошо пишет о последовательности распознаваний в современных традициях и в древних источниках:

The Dynamics of Theravāda Insight Meditation

Bhikkhu Anālayo

https://www.bcbsdharma.org/article/the-dynamics-of-theravada-insight-meditation/

Ассаджи

Тут закономерно возникает вопрос о том, как же соотносятся на практике "семь созерцаний" и шестнадцать "випассана-няна".

В современных "випассана-няна" подчеркивается познание на опыте ежемгновенного возникновения и исчезновения всех явлений. А по суттам, познание на опыте быстрого возникновения и исчезновения возможно для совокупностей распознавания (сання) и ощущения (ведана) (см. тему http://dhamma.ru/forum/index.php?topic=732.msg5269#msg5269 ).

В Патисамбхидамагге и Вимуттимагге, как и в суттах, говорится о созерцании возникновения и исчезновения в смысле обуcловленного возникновения и прекращения (см. главу Вимуттимагги Five Methods, Characteristics of Rise and Fall in Three Ways и примечания к ней). Такой же подход сохраняется и в Висуддхимагге (см. главу What Is & What Is Not the Path, Knowledge of Rise and Fall - I), но уже намечается мгновенность:

"he gives attention in detail according to condition and according to instant (moment)"

А в современных "випассана-няна", насколько мне известно, уже нет исследования возникновения и исчезновения в смысле обусловленного возникновения и прекращения, как оно цитируется в той же Висуддхимагге, взятое из Патисамбхидамагги:

With the arising of nutriment [āhāra] there is the arising of materiality [rūpa];

и так далее.

Ассаджи

Еще несколько по-разному описываются требования к самадхи.

Как пишет Ленс Казинс в статье "The Origins of Insight Meditation":

On the authority of the canonical Rathavinīta sutta (M I 145-151), the seven visuddhi are held to be successive stages, referred to as like to relay of chariots. It follows therefore that it it is not possible to achieve the insight knowledges of the sixth purification unless the earlier stages have been completed. The particular point of relevance here is the second visuddhi which is traditionally defined as either access concentration or full absorption (appanā). Indeed Mahāsi Sayadaw himself recognizes in his Pali work Visuddhi-ñāṇa-katha that this is the authoritative definition. However, he argues that here the term 'access concentration' is inclusive of momentary concentration, particularly the degree of momentary concentration which can still the five hindrances (nīvaraṇa). "For otherwise purification of mind would be very hard to arouse for someone whose vehicle is just insight (suddhavipassanāyānika) (and) who is experiencing insight without having aroused either access concentration or absorption concentration."

http://books.google.com/books?id=6VWAAAAAQBAJ&pg=PA47

Ассаджи

empiriocritic_1900 пишет:

Цитата: СлаваА#359634
Цитата: empiriocritic_1900#359578Чтобы понимание стало ясным и устойчивым, над ним нужно работать целенаправленно. Но даже когда оно станет ясным и устойчивым в некоторых аспектах, это ещё не означает прекращения жажды - а пока жажда не прекращена, будет и ощущение эгоистического я.

То есть человек может ясно видеть зависимое возникновение феноменов и (при условии нерушимой нравственности) вступить в поток. Трёх низших оков, в том числе представления, что тело - это я, или переживания - это я, или волевые импульсы - это я, или сознание - это я, у него уже не будет (см. AN9.12, AN10.92). Но сохраняющиеся (в той мере, в какой не противоречат нравственности, не ведут в низшие миры) чувственность, злонамеренность, гордость, привязанность к медитативным переживаниям, будут порождать переживание "я".
Этот момент не до конца ясен. Например, в медитации когда ум успокаивается и нет беспокоящих желаний (жажды) как бы временно жажда прекращается. Но чувство отдельного я в уме, которое это состояние наблюдает, все-равно присутствует. То есть некое эго чувство в самом уме без связи с жаждой, мыслями. И оно ограничивает. Вот как избавится от этого эго чувства в уме?

То есть Вы говорили о том, что переживается в медитации, а не в обычной жизни? Да, это немного другой вопрос. Тут, как и в других случаях, когда исследуется безличность, нужно начать с того, чтобы разобраться - что именно Вы называете "я"? На этот вопрос Вы уже ответили - то, что (или кто) наблюдает ментальные состояния. В буддийской терминологии это "viññāṇa" - сознание (или, говоря точнее, восприятие того, что воспринимается органами чувств и того, что представляется умом). Считать  "viññāṇa" своим "я" - это обычный, широко распространенный, в определенном смысле слова нормальный ход человеческой мысли. Но путём исследования, путём наблюдения можно убедиться, что это ошибка; можно убедиться в безличности сознания.

Как практически, в опыте, исследовать сознание? Этот вопрос имеет прямое отношение к тому, о чём вообще говорилось в этой теме. Чтобы увидеть, как сознание функционирует, не подходит ни состояние полного отсутствия конценцентрации внимания (потому что тогда не получится последовательно уделять внимание наблюдению), ни состояние полной концентрации, полной сосредоточенности (потому что тогда движение сознания делается гораздо менее заметным - наблюдать почти нечего). Нужно нащупать позицию между этими двумя крайними ситуациями - такую, чтобы внимание всё-таки удерживалось определенным якорем, к которому оно возвращалось бы снова и снова, но чтобы и отвлечения внимания тоже происходили бы - и вместе с вниманием, "двигалось" бы и сознание.

Внимание рассеивается, обращается на разные предметы - и возникают то одни образы предметов, то другие, то одна мысль приходит, то другая. Кто эти образы представляет, кто эти мысли мыслит? Винняна. И когда сознание в такой ситуации, то его безличность очевидна, легко заметна - ведь оно управляется вниманием. А само внимание, если не скачет хаотически, то направляется волевыми импульсами (которые тоже не сами по себе, а возникают в виде реакций на чувственные восприятия и умственные представления более ранних моментов времени - но не буду слишком подробно повторяться).

Теперь, что происходит во время практики, развивающей концентрацию внимания? Беспрестанное смещение внимания тормозится, его постоянные скачки приостанавливаются. Возникает переживание некоторой отрешенности от обычного потока ментальных состояний, некоторого покоя (который может переживаться, как свобода, как лёгкость). Восприятие того, что продолжает восприниматься, "окрашивается в цвет" этого переживания. И если предварительно, на примере более грубых и неустойчивых состояний сознания, человек не понял его (сознания) безличность, увидеть эту безличность теперь гораздо труднее. Успокоенное сознание действительно напоминает свободного от жажды, не вовлеченного в суматоху ментальных состояний, постоянного и устойчивого наблюдателя. Но именно напоминает, а не является. На деле оно продолжает быть обусловленным. Чем оно обусловлено? Оно, как и всегда, обусловлено тем, куда направлено внимание. Оно обусловлено волевым импульсом/намерением продолжать практику концентрации внимания. А на наиболее глубоком уровне оно обусловлено тем, что воспринимает - потому что успокоенное или нет, сознание существует только как совокупность актов осознания тех или иных феноменов, а там, где осознавать нечего, оно и не проявляется.

http://dharma.org.ru/board/post359663.html#359663

Feldman2019

Цитата: Ассаджи от 17:30 16 января 2007
В Махапариниббана сутте говорится:

"Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi, ta.m su.nātha, sādhuka.m manasikarotha, bhāsissāmī"ti. "Eva.m, bhante"ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosu.m. Bhagavā etadavoca -

Другим семи условиям благоденствия я поучу вас, о монахи. Послушайте меня внимательно, вникните в слова мои.

"Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū aniccasañña.m bhāvessanti ...pe... anattasañña.m bhāvessanti... asubhasañña.m bhāvessanti... ādīnavasañña.m bhāvessanti... pahānasañña.m bhāvessanti... virāgasañña.m bhāvessanti... nirodhasañña.m bhāvessanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūna.m pā.tika'nkhā, no parihāni.


Пока монахи взращивают такие семь избирательных распознаваний: распознавание непостоянства, безличности, непривлекательности тела, недостатков, отречения, бесстрастия и прекращения.

"Yāvakīvañca bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu .thassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūna.m pā.tika'nkhā, no parihāni.

Пока эти семь условий будут свято храниться среди монахов, пока они верно будут блюсти эти семь условий – до тех пор монахи могут ждать не упадка, но преуспевания.

http://dhamma.ru/canon/dn16.htm#_Toc42753324
Ассаджи! Я внимательно ещё раз перечитал Чхачкакку сутту, но не нашёл там мыслей о непривлекательности тела и его недостатков, что есть в Махапариниббане сутте в Семи распознаваний.
Всё, что вы описали, а именно:
Интересно завершение "семи распознаваний".

По Чхачхакка сутте:
Цитировать
aniccasañña (изменчивость), anattasañña (безличность), pahānasañña (оставление), nibbidasañña (пресыщение), virāgasañña (бесстрастие), vimutti (освобождение), ñāṇa (знание)
Это я всё видел. Но где же там про непривлекательность тела и его недостатки? Или я что-то неправильно понял?